Kāpēc iepazīstot smaržu vispirms ieklausīties sajūtā, nevis notīs?

Smaržu izvēle bieži sākas ar jautājumu: kas tur ir iekšā?
Kādas notis? Kā tas smaržo - citrusīgi vai saldi? Ziedoši vai pēc koksnes?

Taču, ja mēģinām iepazīt smaržu tikai caur notīm un tehnisku analīzi, mēs nereti palaidžam garām būtiskāko — to, kā smarža liek mums justies.

Un patiesībā tieši sajūta ir pats uzticamākais ceļvedis.

Šajā ierakstā — kāpēc.

1. Racionālais prāts traucē sajust aromātu, kā tas izpaužas katram no mums

Kad mēģinām atpazīt konkrētu noti (neroli, rozi, piparus utt.), mēs aktivizējam prāta daļu, kas atbild par salīdzināšanu, meklēšanu, kategorizēšanu.
Tas var būt ļoti noderīgi vēlāk, kad jau pārzinām savu gaumi, bet sākumā tas bieži traucē.

Mēs nedomājam par smaržu kopumā.
Mēs fokusējamies uz detaļu pēc detaļas — un rezultātā neiegūstam kopējo iespaidu.

Smaržas nav izgatavotas, lai tās uzminētu. Tās ir radītas, lai tās sajustu.

2. Oža nav precīzs instruments — tā ir emocionāla un intuitīva maņa

Ožas centrs ir viens no emocionālākajiem maņu centriem cilvēka ķermenī.
Tas saistās ar:

• atmiņām,
• instinktīvām reakcijām,
• drošības un risku atpazīšanu.

Kad mēģinām smaržu “analizēt”, mēs nospiežam dabiski intuitīvo slāni.
Kad ļaujam sev vienkārši sajust, mēs piekļūstam būtiskajam:
vai smarža mums patīk, vai tā liek justies labi, vai tā šķiet pareiza tieši šobrīd.

3. Notis var būt maldinošas

Notis uz pudelītes bieži vien neataino reālo smaržu.
Ir trīs galvenie iemesli:

1) Daudzas “notis” dabā neeksistē

Piemēram:

• ceriņu eļļu dabā neiegūst, tā tiek radīta ar molekulām,
• bumbieris nav dabīgs ekstrakts, tā ir rekonstrukcija vai atsevišķas molekulas,
• ūdens vai ozona notis – sintētiskas molekulas.

Tātad “ceriņš” vai “bumbieris” nav pats aromāts, bet stāsts, kas palīdz saprast virzienu un parfimēra radošo ieceri — ne sastāvs.

2) Notis reaģē atšķirīgi uz katra ādas

Ādas ķīmija, temperatūra, ādas sausums — viss maina smaržu.

3) Notis bieži ietekmē mūsu gaidu mehānismu

Izlasi “vēss ozols”, sagaidi vēsumu, bet saņem maigumu — un smadzenes sāk “meklēt vainīgo”.

Tāpēc notis ir orientieris, parfimēra radoša interpretācija, bet ne objektīva realitāte.

4. Labākais ceļš – ieklausīties sajūtā un tikai tad “analizēt”

Kad ļaujam sev iepazīt smaržu bez priekšzināšanām, mēs pamanām:

• kā tā atveras uz ādas,
• kā tā ietekmē mūsu garastāvokli,
• kādu iespaidu tā atstāj telpā,
• vai tai ir miers, burbuļojošs prieks, maigums vai spēks.

Tikai pēc tam ir vērtīgi domāt par to, kāpēc tā liek justies tieši tā — un tad jau notis var palīdzēt saprast, kas aiz tā stāv.

5. Sajūta ir drošākais ceļš uz “īsto smaržu”

Katram cilvēkam ir unikāla oža un unikālas asociācijas.
Tas, kas vienam smaržo pēc āboliem, citam var atmiņā atsaukt pastaigu pļavā.
Tas, kas vienam šķiet spirgts, citam – medains.

Nav “pareizās atbildes”.

Tāpēc smaržas izvēlē nav iespējams kļūdīties, ja sāc ar to, kā tā liek justies tev.

Kad atrodi smaržu, kas:

• dod mieru,
• iedvesmo,
• padara dienu gaišāku,
• vai vienkārši šķiet “par mani”,

tad var iet tālāk — testēt ilgākā laikā, dienas gaitā, vairākās situācijās.
Ja tā joprojām patīk — tas ir signāls, ka ir atrasta īstā.

Noslēgumā

Smarža nav laboratorijas tests.
Tā ir pieredze — dzīva, subjektīva, personīga.

Tāpēc pirmais solis vienmēr ir:
ieelpā, sajūtā, bez spriedumiem.

Un tikai tad — ja vēlies — pievieno zināšanas par notīm, struktūru un kompozīciju.

Smaržas izvēlē galvenais instruments esi tu.

Nav komentāru

Komentēt